Skanošā māksla

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā viss skan. Visdažādākās skaņas mēs dzirdam atrodoties pie dabas, mājās transportā, darbā, u. c. Dabas skaņas ir visdažādākās un to ir visvairāk – mēs varam dzirdēt, kā vējš klusi čabinās koku vai galotnēs, mēs varam dzirdēt kā šalc jūra, kā vējā līgojas pļava, kā dūc kamenes un bites. Mūsdienās cilvēki ir pieraduši pie visdažādākajām skaņām? Bieži vien tās neievēro un kādreiz pamana ka to nav, tikai tad, kad tās ir izzudušas, piemēram, jūs pamostaties un dzirdat, ka pulkstenis vairs netikšķ.

Absolūtu klusumu var panākt tikai speciālās surdokamerās. Kosmonautiem ir atzinušies, ka atrašanās šajās kamerās ir viens no smagākajiem pārbaudījumiem. Mēs pat ne vienmēr varam iedomāties kā rodas skaņas, tās saplūst, pārklājas un izveido kaut ko neparastu, līdzīgu savdabīgai mūzikai. Bet visā, šajā lielajā skaņu jūklī, mūsu auss uztver īpašas skaņas, kuras sauc par mūziku.

Mūzika – tā ir skaņa, tā ir māksla. Ar savām īpašajām skaņām tā rada iespaidu uz visu pasauli. Cilvēkos, kuri to klausās tā var izraisīt prieka sajūtu, radīt gaismas vai tumsas sajūtu, saulainas dienas sajūtu vai nakts vēsuma sajūtu.
Jau ļoti senos laikos bija izdomāts ļoti daudz leģendu par to, kā radās mūzika. Senie grieķi uzskatīja, ka tā ir liela Dievu dāvana. Dievs Apolons viņiem bija mākslas aizstāvis un it īpaši mūzikas aizstāvis. Viņu parasti attēloja ar mūzikas instrumentu rokās.

Jau pirmatnējās kopienas pastāvēšanas laikos, cilvēka vēstures attīstības sākumā mūzikai bija ļoti liela loma. Mātes klusi dungojot lika gulēt savus bērnus, karavīri rīkoja rituālus, kuri laikā tika izkliegtas skaļas skaņas, gani ar īpašiem saucieniem vāca kopā savus ganāmpulkus, ja no cilts kāds nomira, tad viņu pavadīja ar īpašu sēru dziesmu. Jau senajos laikos mūzika bija neatņemama, dažādu rituālu un rotaļu sastāvdaļa. Cilvēki pakāpeniski mācījās no dažādām skaņām veidot mūziku, mācījās skaņas sasaistīt kopā. Pirmatnējo cilvēku mūzika bija ļoti vienkārša, ko mēs nevaram teikt par mūsdienu mūziku.

Pitagors, pasaulē slavenais filozofs ielika pamatus jaunai, īpašai zinātnei – mūzikas akustikai. Daudzu muzikālo terminu pirmsākumi ir meklējami tieši Senajā Grieķijā. Bet Platons un Aristotelis, piešķīra mūzikai īpašu lomu harmoniska un daudzpusīgi attīstīta cilvēka audzināšanā.

Jaunākie pētījumi ir spējīgi apliecināt atkal un atkal, ka mūzikas skaņas iedarbojas dziedinoši uz cilvēka smadzenēm, ir spējīgas regulēt daudzas, cilvēka organismam nepieciešamās funkcijas, sinhronizēt motorikas prasmes, uzlabot atmiņu, u. c. Mūzika var padarīt mūs talantīgākus, kā arī palīdzēt atklāt mūsu slēptos talantus.

Daudzi speciālisti uzskata, ka mūzika ir spējīga:

  • Samazināt sāpju sajūtu.
  • Uzlabot garastāvokli un palielināt Parkinsona slimības slimnieku kustīgumu.
  • Samazināt vajadzību pēc sāpes remdējošiem un nomierinošiem preparātiem pēc ķirurģisko manipulāciju veikšanas.
  • Atvieglot simptomus, kuri ir radušies pēc ķīmiskās apstarošanas.
  • Samazināt trauksmes sajūtu un nemieru.
  • Pazemināt asinsspiedienu.
  • Atvieglot depresiju un to ārstēt.
  • Palielināt koncentrēšanās spējas un mākslinieciskās izpaušanās spējas.

Nav nekāds brīnums, ka mūsu mājās ir atrodami līdzekļi pret visām šīm slimībām. Mums ir jāsaprot, ka katrs no mums ir individuāls, bet mūzika ietekme balstās uz mūsu atmiņām, sajūtām, asociācijām, kuras izraisa noteiks skaņdarbs. Uz vieniem cilvēkiem dziļu iespaidu atstās klasiskā mūzika, bet uz cietiem blūzs, roks, u. t. t.

Mūziku jūs varat izmantot depresijas ārstēšanai, bezmiega ārstēšanai, stresa mazināšanai, sāpju mazināšanai un vēl daudzu citu slimību ārstēšanai. Mūziku var klausīties grūtniecības laikā, tā labvēlīgi ietekmēs ne tikai jauno māmiņu, bet arī vēl nedzimušo mazuli.

Kāpēc mūzika tik labvēlīgi mūs ietekmē un dziedina?

Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, bet visticamāk tāpēc, ka mūsu smadzenes, mūsu ķermenis uz to reaģē. Nav izslēgts, ka mūsu smadzenēs ir kaut kas tāds, kas pakļaujas tieši mūzikas ietekmei, mūzikas ritmam. Mūzika aktivizē mūsu smadzenes neverbālā līmenī, palīdz mums koncentrēties.
Pareizi izvēlēta mūzika ir spējīga normalizēt mūsu bioloģiskos ritmus.