Mūzikas loma cilvēka dzīvē

Mūsdienās mēs varam saskaitīt ļoti daudz mūzikas žanru un stilu. Neskatoties, uz to lielo daudzveidību , katram no tiem ir savi cienītāji un pielūdzēji, tāpēc uz jautājumu: “Kāda loma mūzikai ir manā dzīvē? “,katrs atbildēs citādāk.

Šodien mēs jums piedāvājam iepazīties ar zinātniskajiem izmeklējumiem, kuri ir izgaismojuši vēl vienu, maz pazīstamu aspektu – mūzikas iedarbību uz galvas smadzenēm.

Vai mūzika var padarīt mūs laimīgākus?

Amerikāņu, mūzikas teorētiķis, Jerrold Levinson uzskata, ka muzikālā valoda ir ļoti izteiksmīgs komunicēšanās veids un tā pētīšana ir tikpat aizraujoša, ka parastās cilvēku valodas lingvistiskā pētīšana.

Mūsdienu psihologi, aizvien biežāk savu pacientu ārstēšanai izvēlās muzikālo terapiju, tāpēc, ka tajā ir daudz jaudīgāks emocionālais lādiņš, nekā reālajos dzīves notikumos. Izskaidrot mūzikas pozitīvo ietekmi uz cilvēku var ar to, ka mūsu nervu sistēmas reakcija uz dzīvespriecīgiem un sentimentāliem mūzikas skaņdarbiem, ir pavisam atšķirīga. Piemēram, eksperimenta dalībnieki noklausījās īsu skaņdarbu, neitrālo sejas izteiksmi, kura bija redzama eksperimenta laikā, katrs nointerpretēja kā laimīgu vai skumju, atkarībā no tā, kādu melodiju viņi klausījās.

Emocijas, kuras mēs dzirdam mūzikas laikā, var nosacīti sadalīt divos veidos: uztvertās un sajustās. Tas nozīmē, ka cilvēks ir spējīgs saprast muzikālā skaņdarba garastāvokli, pat ja viņam reālajā dzīvē nekad nav nācies sastapties ar līdzīgām sajūtām. Piemēram, ja cilvēkam ir psiholoģiski, depresīva rakstura traucējumi, tad jautra mūzika, stāvokli tikai pasliktinās, bet skumji motīvi, tieši otrādi, liks cilvēkam atkal dzīvi ieraudzīt spožās krāsās.

Kā fona troksnis iespaido mūsu radošumu?

Bieži vien, lai negarlaikotos, izpildot kādu, ļoti zināmu darbu, jūs uzliekat austiņas, ieslēdzat vajadzīgo skaļumu, izvēlaties kompozīcijas, kura vēlaties dzirdēt un nospiežat pogu “play”, vai nē? Diemžēl, šajā sakarā ir jāsaka, ja runa iet par darbu, kurš prasa labās smadzeņu puslodes aktivizēšanu, tad skaļa mūzika, diez vai būs spējīga palīdzēt.

Izrādās, ka vidējais trokšņa skaļums ir savdabīgs, radošo spēju, katalizators. Tas padara sarežģītāku informācijas apstrādes procesu, fona troksnis stimulē abstrakto domāšanu un noskaņo cilvēka smadzenes un kreatīvu darba režīmu. Tieši tāpēc, sabiedriskas vietas – kafejnīcas, vasaras dārzi, pludmales, parki, u. c. tik ļoti pievelk radošas personības.

Ja troksnis ir pārāk skaļš, cilvēka smadzenes tiek pārslogotas, tāpēc ka cenšas abstrahēties no visiem faktoriem, kuri traucē, kā arī apstrādāt informāciju tik kvalitatīvi, cik vien tas ir iespējams.

Vai var noteikt cilvēka raksturu zinot viņa muzikālo gaumi?

Eksperimenta rezultāti, kurš tika veikts Heriot-Watt University pirmo reizi zinātnes pasaulē, apliecina, ka atkarībā no tā, kādi muzikālie žanri cilvēkam patīk, var pateikt to, kāds viņam ir raksturs.

Zinātnieki ir nonākuši pie tādiem secinājumiem:

  • Tie cilvēki, kuriem patīk blūzs ir kreatīvi, sabiedriski, pieklājīgi un augstprātīgi.
  • Tie cilvēki, kuriem patīk džezs, visbiežāk ir radoši cilvēki, pieklājīgi un viņiem ir paaugstināts pašvērtējums.
  • Tie cilvēki, kuri mīl klasisko mūziku, pie intravertā cilvēku tipa, bet neskatoties uz to, viņiem ir augsta pienākuma sajūta un lieliskas radošās spējas.
  • Repa cienītāji ir sabiedriski un mazliet egoistiski.
  • Pie operas cienītājiem pieder pieklājīgi, atvērti un mākslinieciski cilvēki.
  • Reggae cienītājiem ir augsts pašvērtējums, viņi ir kreatīvi un sabiedriski, bet čaklums – tā ir viņiem galīgi neraksturīga īpašība.
  • Ritmiskas deju mūzikas cienītāji pie ekstravertā cilvēku tipa, tiem ir konkrētas radošuma izpausmes, bet viņiem nav labu manieres.
  • Indie mūzikas cienītājiem ir zems pašvērtējums, viņi nemīl strādāt un bieži vien ir slikti audzināti.
  • Indiešu mākslas filmu mūzikas cienītāji ir ļoti atsaucīgi un draudzīgi.
  • Bieži vien, smagās mūzikas cienītājiem ir zems pašvērtējums, bet viņiem ir liels radošais potenciāls.

Vai drīkst klausīties mūziku braucot pie automašīnas stūres?

Eksistē ļoti daudz dažādu pieņēmumu, kuri apliecina, ka mūzika ļoti labvēlīgi ietekmē automašīnas vadīšanas procesu, bet neviens no tiem nesniedz atbildi, vai tas nav bīstami? Daudzi pētījumi, tomēr apšauba to faktu, ka vadīt automašīnu un klausīties mūziku ir droši. Eksperimenta gaitā atklājās, ka tie vadītāji, kuri klausījās mūziku, pieļāva daudz vairāk kļūdu, nekā tie kuri neklausījās.

Kā klasiskā mūzika iespaido insulta upurus?

Neliels pētījums, kurš tika publicēts vienā no Amerikāņu darba terapijas portāliem, apgalvo, ka klasiskajai mūzikai ir rehabilitācijas īpašības. Eksperimentā piedalījās 16 pacienti, kuriem bija pārcietuši galvas smadzeņu labās puslodes insultu. Vienas nedēļās garumā, zinātnieki vēroja to, kā klasiskā mūzika, baltais troksnis un klusums iespaido viņu vizuālo uztveri. Iegūtos rezultātus fiksēja speciālas ierīces. Izrādījās, ka klasiskā mūzika, manāmi palielināja koncentrēšanās spēju un uzlaboja to vizuālo atmiņu.