Kā pareizi izvēlēties mūziku meditācijai?

Senatnē, mūzika kalpoja par vienu no galvenajiem ārstniecības veidiem. Par mūziku tika uzskatīta gan putnu dziedāšana, gan strauta čalošana, gan vēja troksnis, gan jūras viļņu troksnis, gan lietus čaboņa. Mūsdienās, daudziem cilvēkiem pietrūkst laika, lai dotos pie dabas un izbaudītu dabas piedāvāto ārstniecību, tāpēc viņi izvēlas mūziku klausīties mājās. Daudziem cilvēkiem, vajadzība pēc mūzikas ir tik liela, ka tajā brīdī, kad viņiem ir sabojājusies mūzikas atskaņošanas aparatūra vai salūzis telefons, viņi ir gatavi ņemt ātros kredītus, lai tikai varētu iegādāties jaunu aparatūru un viņiem, neviena diena, nebūtu jāpavada bez mūzikas. Mierīga, plūstoša mūzika, spēj nomierināt gandrīz jebkurā situācijā, tieši tāda mūzika der meditēšanai un to var izmantot arī stresa gadījumos kad tev ir parādījušās pārāk lielas kredītsaistības swrafisesxi vai pat dažāda cita veida aizdevumi online credit.

Meditatīvā mūzika – ko tas nozīmē?

Meditācija ir zināma daudziem cilvēkiem, visā pasaulē. Cilvēki to izmanto, lai atslābinātos, relaksācijai, spēku atjaunošanai, harmonizācijai, prāta attīrīšanai. Meditācija var sniegt iedvesmu jauniem mērķiem, jaunām idejām, tā var palīdzēt atrast atbildi uz sarežģītiem jautājumiem. Atkarībā, no tā, kādiem mērķiem, tā ir paredzēta, tā tiek iedalīta vairākos veidos: elpošanas meditācija, dinamiskā meditācija, u. c. Ja jūs esat iesācējs šajā jomā, tad agrāk vai vēlāk, jums radīsies jautājums, kādu mūziku izmantot meditācijas laikā un ko nozīmē vārdi “meditatīvā mūzika”.

Par meditatīvo mūziku var saukt tos muzikālos skaņdarbus, kuri ir piemēroti meditācijām. Tāda mūzika, padara meditāciju par daudz interesantāku un aizraujošāku. To der izmantot pie dziļas elpošanas un mantru dziedāšanas. Tā atslābina un dāvā brīvību, uzlabo garastāvokli un rosina vēlmi sapņot. Bet, meditācijas laikā ir ļoti svarīgi, lai jums netraucētu nepatīkamas mūzikas skaņas? Tāpēc, pret mūzikas izvēli, vajag izturēties ļoti nopietni. Bieži vien, mierīgu mūziku izmanto lai nomierinātos un koncentrētos, tāpēc ir svarīgi, lai mūzika, kuru jūs izmantojat tik tiešām ir mierīga, bez nepatīkamām skaņām. Šajos gadījumos, lielisks risinājums ir muzikālie skaņdarbi, kuros skan flauta un ģitāra, jo gan flauta, gan ģitāra palīdzēs atjaunot spēkus un uzlabos garastāvokli. Meditācijas laikā, kā jau mēs minējām, var klausīties dabas skaņas.

Jāsaka, ka mūsdienas, ar katru gadu, aizvien vairāk kļūst meditatīvo tehniku un jaunāko tehnoloģiju, līdz ar to, arī meditatīvās mūzikas veidu. Mūsu organisms ir iekārtots tā, ka ir spējīgs ļoti viegli uztvert visdažādākās skaņas, it īpaši, tas attiecas uz smadzenēm. Ja tās dzird mierīgu, nomierinošu mūziku, tās dod, visam organismam, signālu atslābināties. Mūzika ļoti spēcīgi ietekmē arī cilvēka psihi. Ar laiku, tā ir spējīga palikt par saistošo posmu starp cilvēka ķermeni, saprātu un dvēseli, tāpēc, atgādinām vēlreiz, ka muzikālos skaņdarbus vajag izvēlēties ļoti uzmanīgi.
Atkarībā no meditācijas veida, tai var tikt izmantota visdažādākā mūzikā.

Klasiskā mūzika

Klasiskā mūzika, tas ir visuniversālākais mūzikas veids. Ar šīs mūzikas palīdzību var izbaudīt visu emociju gammu – tā uzlabo garastāvokli, nomierina, tā ir spējīga arī pamudināt cilvēku darboties, liek cilvēkam pārdzīvot un priecāties. Klausoties šo mūziku, jūs viegli varēsiet norobežoties no apkārtējās pasaules, pabūt vienatnē un atpūsties no ikdienas steigas.

Nomierinošā mūzika

Šiem muzikālajiem skaņdarbiem ir mierīga, maiga melodija un tie palīdz mūsu saprātam atpūsties un atslābināties, attālināties no problēmām, sajust spēku pieplūdumu. Klausoties šo mūziku, jūs ātri aizmirsīsiet par stresu. Bieži vien šo kompozīciju atskaņošanā izmanto vijoli, klavieres vai ģitāru, bet vokāla – nav.

Mantras

Meditācijas laikā mantra līdzinās lūgšanai. Atkārtojot to, jūs varat iespaidot emocijas, domas un pat cilvēka fizisko stāvokli. Ja mantras tiek dziedātas pareizi, tad tās palīdz atslābināties, attīrīt saprātu un gūt iedvesmu, atbrīvoties, izdziedināties, atbrīvoties no dzīves grūtībām un problēmām.

Gribas vēlreiz atgādināt, ka jebkuras mūzikas atskaņošanai ir ļoti svarīgi izvēlēties kvalitatīvu aparatūru, tad arī mūzikas klausīšanās sniegs vēlamo rezultātu. Bet, kā jau mēs zinām, kvalitatīva aparatūra maksā dārgi, tāpēc, vieni cilvēki, lai to iegādātos, krāj naudu, bet citi cilvēki, izvēlās ātros kredītus vai patērētāju kredītu. Katrs cilvēks pats izvēlās to variantu, kurš viņam der vislabāk. Bet mēs jums vēlam, sameklēt sev vispiemērotāko mūziku, izbaudīt to, gūt jaunus spēkus un sākt katru dienu iedvesmas un pozitīvu emociju pilniem!

Balets un mūzika

Baleta cienītāji ir sastopami visā pasaulē. Balets tā ir māksla, kurā izpaužas gan cilvēka ķermenis, gan cilvēka gars, tā ir māksla, kura nav iedomājama bez mūzikas. Vai mēs kādreiz esam aizdomājušie par to, cik cieši, šajā mākslā, ir saistīta deja un mūzika? Vai esam aizdomājušies par to, kā baletdejotājiem ir jāmīl un jāsaprot mūzika? Vai esam aizdomājušies par to, kā viņi to iemācās? Balets ir muzikālā teātra māksla. Vai mēs varam iedomāties cik paklausīgai, elastīgai, atsaucīgai un smalkai ir jābūt dejotāja ķermeņa mākslai, lai viņš varētu precīzi attēlot mūzikas jēgu.

Māka radoši un virtuozi izdejot mūzikas saturu nozīmē to, ka dejotājs ir apguvis galvenos aktiermākslas elementus. Muzikalitātes mācīšana dejotājiem ir vienkārša, gan reizē arī sarežģīta, tā apgalvo cilvēki, kuri ar to saskaras ikdienā. Vienotas pieejas šim procesam nav. Balets ir tas mākslas žanrs, kurš visu laiku cenšas radīt jaunus priekšnesumus, cenšas dziļi un izjusti atspoguļot mūzikas saturu. Šeit ir jāpiebilst, ka ne jau visiem izpildītājiem ir labi attīstīta muzikālā kultūra, kura visticamāk attīstās skolā, dejošanas un aktiermākslas nodarbību laikā. Ja mūzikas saturs jaunajiem aktieriem kļūst apzināti skaidrs, kļūst par aktīvu jaunrades sākumu, iekšējās sajūtas kustību, kuru viņi var vadīt< tas nozīmē, ka skola ir lieliski sagatavojusi jaunos māksliniekus.

Jaunajiem māksliniekiem ir ļoti svarīgi ne tikai mācēt klausīties mūziku, bet arī iejusties tās saturā, mīlēt to, saprast, just, aizrauties ar to. Tāpēc tad, kad jaunie mākslinieki mācās dejot īpaša uzmanība ir jāveltī gan mūzikas ritmam, gan tās emocionālajai pusei. Dejotājiem ir jāsaprot, ka mūzika ir māksla, kurā idejas, jūtas un pārdzīvojumi tiek pausti ritmiski un ar skaņām. Muzikalitāte – tā ir spēja smalki saprast mūziku, sajust to, apzināties to, būt tajā, saplūst ar to. Ja, jaunajos dejotājos nav patiesas muzikalitātes, patiesas tās izjušanas un apzināšanās, viņos nebūs spējīga veidoties arī patiesa dejošana. Jāsaka, ka muzikālā skaņdarba saturs un skatuviskās kustības ir nedalāmas.

Topošajam dejotājam muzikalitāte veidojas no trim, savā starpā saistītiem komponentiem.

Pirmais komponents – tā ir spēja precīzi saskaņot savas darbības ar muzikālo ritmu.

Mums visiem ir zināms, ka katram muzikālajam skaņdarbam ir savs ritms un savs temps. Vismazākais, muzikālā ritma pārkāpums atņems dejai patiesumu un izteiksmīgumu.

Otrais muzikalitātes komponents – tā ir dejotāju māka apzināti un radoši uztvert melodijas tēmu un atspoguļot to dejā.

Daudziem no mums ir zināms, ka muzikālā skaņdarba raksturs tiek atpazīts pēc melodijas tēmas, kura ir spējīga ar izteiksmīgu skanēšanu nodot visatšķirīgākos tēlus un stāvokļus, kuriem piemīt intonācija, ritmiskums, dinamiskums un tembra īpašības. Jebkura deja cenšas atklāt muzikālā skaņdarba būtību. Deja var sanākt patiesa tikai tajā gadījumā, ja tās izpildītājs ir aizrāvies ar muzikālo tēmu, sajutis to, sajutis visu, ko komponists ar to ir gribējis pateikt. Izjusta deja nav iespējama bez iekšējās pamošanās, emocionālas mūzikas uztveres.

Trešais muzikalitātes komponents ir jauno dejotāju māka uzmanīgi ieklausīties muzikālās tēmas intonācijās.

Vienu vārdu sakot, mūzikai un horeogrāfijai ir jākļūst par kaut ko vienotu, ja tas ir noticis, tad mēs varam sagaidīt no dejotāja lielisku sniegumu – mēs varēsim baudīt patiesas, izjustas deja burvību. Bet tas vēl nav viss, lai deja varētu tapt, kā jau mums visiem ir zināms, ir vajadzīga mūzika un ja ir notikusi šī dejas un mūzikas saplūšana, tad mēs varēsim baudīt arī mūziku, sajust tās maigās vai ritmiskās skaņas. Balets – dejas un mūzikas saplūšana, viena no skaistākajām mākslām, kura priecē acis un silda sirdi.

Skanošā māksla

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā viss skan. Visdažādākās skaņas mēs dzirdam atrodoties pie dabas, mājās transportā, darbā, u. c. Dabas skaņas ir visdažādākās un to ir visvairāk – mēs varam dzirdēt, kā vējš klusi čabinās koku vai galotnēs, mēs varam dzirdēt kā šalc jūra, kā vējā līgojas pļava, kā dūc kamenes un bites. Mūsdienās cilvēki ir pieraduši pie visdažādākajām skaņām? Bieži vien tās neievēro un kādreiz pamana ka to nav, tikai tad, kad tās ir izzudušas, piemēram, jūs pamostaties un dzirdat, ka pulkstenis vairs netikšķ.

Absolūtu klusumu var panākt tikai speciālās surdokamerās. Kosmonautiem ir atzinušies, ka atrašanās šajās kamerās ir viens no smagākajiem pārbaudījumiem. Mēs pat ne vienmēr varam iedomāties kā rodas skaņas, tās saplūst, pārklājas un izveido kaut ko neparastu, līdzīgu savdabīgai mūzikai. Bet visā, šajā lielajā skaņu jūklī, mūsu auss uztver īpašas skaņas, kuras sauc par mūziku.

Mūzika – tā ir skaņa, tā ir māksla. Ar savām īpašajām skaņām tā rada iespaidu uz visu pasauli. Cilvēkos, kuri to klausās tā var izraisīt prieka sajūtu, radīt gaismas vai tumsas sajūtu, saulainas dienas sajūtu vai nakts vēsuma sajūtu.
Jau ļoti senos laikos bija izdomāts ļoti daudz leģendu par to, kā radās mūzika. Senie grieķi uzskatīja, ka tā ir liela Dievu dāvana. Dievs Apolons viņiem bija mākslas aizstāvis un it īpaši mūzikas aizstāvis. Viņu parasti attēloja ar mūzikas instrumentu rokās.

Jau pirmatnējās kopienas pastāvēšanas laikos, cilvēka vēstures attīstības sākumā mūzikai bija ļoti liela loma. Mātes klusi dungojot lika gulēt savus bērnus, karavīri rīkoja rituālus, kuri laikā tika izkliegtas skaļas skaņas, gani ar īpašiem saucieniem vāca kopā savus ganāmpulkus, ja no cilts kāds nomira, tad viņu pavadīja ar īpašu sēru dziesmu. Jau senajos laikos mūzika bija neatņemama, dažādu rituālu un rotaļu sastāvdaļa. Cilvēki pakāpeniski mācījās no dažādām skaņām veidot mūziku, mācījās skaņas sasaistīt kopā. Pirmatnējo cilvēku mūzika bija ļoti vienkārša, ko mēs nevaram teikt par mūsdienu mūziku.

Pitagors, pasaulē slavenais filozofs ielika pamatus jaunai, īpašai zinātnei – mūzikas akustikai. Daudzu muzikālo terminu pirmsākumi ir meklējami tieši Senajā Grieķijā. Bet Platons un Aristotelis, piešķīra mūzikai īpašu lomu harmoniska un daudzpusīgi attīstīta cilvēka audzināšanā.

Jaunākie pētījumi ir spējīgi apliecināt atkal un atkal, ka mūzikas skaņas iedarbojas dziedinoši uz cilvēka smadzenēm, ir spējīgas regulēt daudzas, cilvēka organismam nepieciešamās funkcijas, sinhronizēt motorikas prasmes, uzlabot atmiņu, u. c. Mūzika var padarīt mūs talantīgākus, kā arī palīdzēt atklāt mūsu slēptos talantus.

Daudzi speciālisti uzskata, ka mūzika ir spējīga:

  • Samazināt sāpju sajūtu.
  • Uzlabot garastāvokli un palielināt Parkinsona slimības slimnieku kustīgumu.
  • Samazināt vajadzību pēc sāpes remdējošiem un nomierinošiem preparātiem pēc ķirurģisko manipulāciju veikšanas.
  • Atvieglot simptomus, kuri ir radušies pēc ķīmiskās apstarošanas.
  • Samazināt trauksmes sajūtu un nemieru.
  • Pazemināt asinsspiedienu.
  • Atvieglot depresiju un to ārstēt.
  • Palielināt koncentrēšanās spējas un mākslinieciskās izpaušanās spējas.

Nav nekāds brīnums, ka mūsu mājās ir atrodami līdzekļi pret visām šīm slimībām. Mums ir jāsaprot, ka katrs no mums ir individuāls, bet mūzika ietekme balstās uz mūsu atmiņām, sajūtām, asociācijām, kuras izraisa noteiks skaņdarbs. Uz vieniem cilvēkiem dziļu iespaidu atstās klasiskā mūzika, bet uz cietiem blūzs, roks, u. t. t.

Mūziku jūs varat izmantot depresijas ārstēšanai, bezmiega ārstēšanai, stresa mazināšanai, sāpju mazināšanai un vēl daudzu citu slimību ārstēšanai. Mūziku var klausīties grūtniecības laikā, tā labvēlīgi ietekmēs ne tikai jauno māmiņu, bet arī vēl nedzimušo mazuli.

Kāpēc mūzika tik labvēlīgi mūs ietekmē un dziedina?

Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, bet visticamāk tāpēc, ka mūsu smadzenes, mūsu ķermenis uz to reaģē. Nav izslēgts, ka mūsu smadzenēs ir kaut kas tāds, kas pakļaujas tieši mūzikas ietekmei, mūzikas ritmam. Mūzika aktivizē mūsu smadzenes neverbālā līmenī, palīdz mums koncentrēties.
Pareizi izvēlēta mūzika ir spējīga normalizēt mūsu bioloģiskos ritmus.

Viss par mūziku

Kā sākās mūzika?

Mūsdienās, mums nevienam nesagādā grūtības ieslēgt savu mīļāko skaņdarbu, mums vēlamajā vietā, laikā un to klausīties. Komponisti, katru dienu sacer ļoti daudz jaunu dziesmu, mēs pat neesam spējīgi tām visām izsekot līdzi un tās noklausīties, neskatoties uz to, ka izgudrotāji pasaulei ir dāvājuši, daudz dažādu ierīču, ar kuru palīdzību mēs varam klausīties mūziku. Reti, kuram no mums tagad prātā ienāk doma, ka bija tādi laiki, kad cilvēki eksistēja bez pierastajām mums melodijām un skaņām.

Bet nevajag domāt, ka senajos laikos cilvēki vispār nebija spējīgi radīt kaut kādas skaņas, jāsaka, ka arī tajos laikos eksistēja skaņu kopums, kurš attālināti atgādināja dziedāšanu. Varam teikt, ka mūzika ir dzimusi vienlaicīgi ar cilvēku, tikai tad, tai bija pavisam cita skanēšana un tai bija jāizpilda pavisam citas funkcijas, kuras jāsaka, nemaz nebija saistītas ar cilvēku izklaidēšanu.

Eksistē vairāki pieņēmumi, kā tieši radās mūzika. Par iedvesmu un avotu mūzikas radīšanai, varēja kalpot putnu dziedāšana, cilvēku sarunāšanās savā starpā, maģiskie rituāli un daudz kas cits.

Ar nožēlu jāsaka, ka diez vai, mums izdosies precīzi noteikt mūzikas rašanās patiesos avotus. Pateicoties arheoloģiskajiem izrakumiem, mēs varam gūt priekšstatus par pirmo mūzikas skaņu rašanos. Pirmkārt, tās ir saistīts ar notikumiem un parādībām, kuras norisinājās pirmatnējā cilvēka apkārtnē. Cilvēks, tajos laikos nebija spējīgs izskaidrot visu, kas ar viņu notiek, bet jau tad, viņš saprata, ka dabas skaņas atstāj uz viņu spēcīgu emocionālo iespaidu.

Tāpēc, senajām tautā mūzika kalpoja par palīgu, savu pienākumu izpildei ciltī. Piemēram, sievietes, liekot bērnus gulēt, dziedāja viņiem šūpuļdziesmas. Pēc skaļas skaņu dziedāšanas, viena cilts bija spējīga pazīt otro cilti, tās skanēja kā atpazīšanas signāls. Mūzika, senajos laikos, bija spējīga atbaidīt ienaidniekus. Skaļas un skanošas skaņas varēja pavēstīt par to, ka cīņās vai medībās ir gūta uzvara.

Kaut kas, no tiem senajiem laikiem, ir saglabājies arī mūsdienām. Mūsdienās, sievietes, kad liek gulēt bērnus, dzied viņiem šūpuļdziesmas, uzvara vai svētki, tiek svinēti ar skaļu, jautru koncertu. Bet neskatoties uz to visu, mūzikas raksturs ir stipri mainījies, jāsaka, ka mūsdienās mūzika ir palikusi mākslīga, dabisko skaņu vietā tiek izmantotas skaņas, kuras mākslīgi rada dators.

Pirmatnējā mūzika, bija neatņemama rituālu sastāvdaļa. Tad cilvēki centās atdarināt tās mūzikas skaņas, kuras uz viņu bija atstājušas vislielāko iespaidu: pērkona skaņas, putnu dziedāšanu, lietus šņākšanu, lāča rēcienu, u. c. Mazliet vēlāk, no kopējām skaņām cilvēki iemācījās atšķirt patiešām muzikālas skaņas. Aptuveni ap to laiku arī parādījās pirmās “skanošās” melodijas.

Kāpēc cilvēki mīl klausīties mūziku?

Dažādiem cilvēkiem patīk dažāda mūzika, dažādi izpildītāji, dažādi stili un žanri, bet viņus visus vieno viena kopēja vēlēšanās – klausīties mūziku, priecāties par to, priecāties, ka viņiem ir iespēja dzirdēt mūziku, ir iespēja sajust šo brīnišķīgo mūzikas pasauli. Pasauli, kur ģitāras vai vijoles skaņas ir spējīgas pateikt vairāk par jebkuriem vārdiem, skaņas, kuras izstāstīs jums par katra cilvēka garīgo pasauli, par viņa personīgajiem pārdzīvojumiem un pasaules uzskatiem.

Kāpēc mums atkal un atkal gribas klausīties iemīļotās melodijas, kāpēc mūs tik ļoti vilina mūzikas bezdibenis? Uz šo jautājumu jūs saņemsiet tieši tik daudz atbilžu, cik cilvēku ir uz pasaules, jo katram no mums tas ir kaut kas īpašs un personīgs. Bet, noteikti, ir vairāki mūzikas klausīšanās iemesli, kuri apvieno visus mūzikas cienītājus. Pirmkārt, tas ir emocionālais stāvoklis, kuru izbauda katrs, kurš ienirst dažādu skaņu un balsu atmosfērā.

Mūsdienu psihologi apgalvo, ka cilvēka dvēseles rētu dziedēšana ar mūzikas palīdzību ir visefektīvākais ārstēšanas veids, jo mīļa melodija ir spējīga uzlabot garastāvokli, vēlreiz likt mums atgriezties pagātnē un izdzīvot visus patīkamos momentus, kurus vairs nekad nebūsim spējīgi atgriezt. Mūzika ļauj cilvēkam atbrīvoties no negatīvām emocijām, mūsdienās tas ir ļoti svarīgi, jo stresa situācijas un visdažādākās pārslodzes ļoti negatīvi ietekmē mūsu ķermeņa stāvokli. Ja, jums blakus nav neviena cilvēka, ar kuru jūs varētu dotajā brīdī izrunāt radušos, nepatīkamo situāciju, paklausieties mūziku, tas palīdzēs jums nomierināties.

Mūzikas klausīšanās ir arī lielisks izklaides veids. Lai izklaidētos, mūziku var ne tikai klausīties, bet arī dejot tās pavadījumā, bet ja jūs nemākat dejot, tad jūs varat doties uz tuvāko deju skolu un iemācīties to darīt. Dejojot mūzikas pavadījumā, jūsu ķermenis atslābinās un jūs varat mesties brīvo kustību virpulī, kuras nāks nevis no jūsu prāta, bet no jūsu sirds.

Mūzikas loma cilvēka dzīvē

Mūsdienās mēs varam saskaitīt ļoti daudz mūzikas žanru un stilu. Neskatoties, uz to lielo daudzveidību , katram no tiem ir savi cienītāji un pielūdzēji, tāpēc uz jautājumu: “Kāda loma mūzikai ir manā dzīvē? “,katrs atbildēs citādāk.

Šodien mēs jums piedāvājam iepazīties ar zinātniskajiem izmeklējumiem, kuri ir izgaismojuši vēl vienu, maz pazīstamu aspektu – mūzikas iedarbību uz galvas smadzenēm.

Vai mūzika var padarīt mūs laimīgākus?

Amerikāņu, mūzikas teorētiķis, Jerrold Levinson uzskata, ka muzikālā valoda ir ļoti izteiksmīgs komunicēšanās veids un tā pētīšana ir tikpat aizraujoša, ka parastās cilvēku valodas lingvistiskā pētīšana.

Mūsdienu psihologi, aizvien biežāk savu pacientu ārstēšanai izvēlās muzikālo terapiju, tāpēc, ka tajā ir daudz jaudīgāks emocionālais lādiņš, nekā reālajos dzīves notikumos. Izskaidrot mūzikas pozitīvo ietekmi uz cilvēku var ar to, ka mūsu nervu sistēmas reakcija uz dzīvespriecīgiem un sentimentāliem mūzikas skaņdarbiem, ir pavisam atšķirīga. Piemēram, eksperimenta dalībnieki noklausījās īsu skaņdarbu, neitrālo sejas izteiksmi, kura bija redzama eksperimenta laikā, katrs nointerpretēja kā laimīgu vai skumju, atkarībā no tā, kādu melodiju viņi klausījās.

Emocijas, kuras mēs dzirdam mūzikas laikā, var nosacīti sadalīt divos veidos: uztvertās un sajustās. Tas nozīmē, ka cilvēks ir spējīgs saprast muzikālā skaņdarba garastāvokli, pat ja viņam reālajā dzīvē nekad nav nācies sastapties ar līdzīgām sajūtām. Piemēram, ja cilvēkam ir psiholoģiski, depresīva rakstura traucējumi, tad jautra mūzika, stāvokli tikai pasliktinās, bet skumji motīvi, tieši otrādi, liks cilvēkam atkal dzīvi ieraudzīt spožās krāsās.

Kā fona troksnis iespaido mūsu radošumu?

Bieži vien, lai negarlaikotos, izpildot kādu, ļoti zināmu darbu, jūs uzliekat austiņas, ieslēdzat vajadzīgo skaļumu, izvēlaties kompozīcijas, kura vēlaties dzirdēt un nospiežat pogu “play”, vai nē? Diemžēl, šajā sakarā ir jāsaka, ja runa iet par darbu, kurš prasa labās smadzeņu puslodes aktivizēšanu, tad skaļa mūzika, diez vai būs spējīga palīdzēt.

Izrādās, ka vidējais trokšņa skaļums ir savdabīgs, radošo spēju, katalizators. Tas padara sarežģītāku informācijas apstrādes procesu, fona troksnis stimulē abstrakto domāšanu un noskaņo cilvēka smadzenes un kreatīvu darba režīmu. Tieši tāpēc, sabiedriskas vietas – kafejnīcas, vasaras dārzi, pludmales, parki, u. c. tik ļoti pievelk radošas personības.

Ja troksnis ir pārāk skaļš, cilvēka smadzenes tiek pārslogotas, tāpēc ka cenšas abstrahēties no visiem faktoriem, kuri traucē, kā arī apstrādāt informāciju tik kvalitatīvi, cik vien tas ir iespējams.

Vai var noteikt cilvēka raksturu zinot viņa muzikālo gaumi?

Eksperimenta rezultāti, kurš tika veikts Heriot-Watt University pirmo reizi zinātnes pasaulē, apliecina, ka atkarībā no tā, kādi muzikālie žanri cilvēkam patīk, var pateikt to, kāds viņam ir raksturs.

Zinātnieki ir nonākuši pie tādiem secinājumiem:

  • Tie cilvēki, kuriem patīk blūzs ir kreatīvi, sabiedriski, pieklājīgi un augstprātīgi.
  • Tie cilvēki, kuriem patīk džezs, visbiežāk ir radoši cilvēki, pieklājīgi un viņiem ir paaugstināts pašvērtējums.
  • Tie cilvēki, kuri mīl klasisko mūziku, pie intravertā cilvēku tipa, bet neskatoties uz to, viņiem ir augsta pienākuma sajūta un lieliskas radošās spējas.
  • Repa cienītāji ir sabiedriski un mazliet egoistiski.
  • Pie operas cienītājiem pieder pieklājīgi, atvērti un mākslinieciski cilvēki.
  • Reggae cienītājiem ir augsts pašvērtējums, viņi ir kreatīvi un sabiedriski, bet čaklums – tā ir viņiem galīgi neraksturīga īpašība.
  • Ritmiskas deju mūzikas cienītāji pie ekstravertā cilvēku tipa, tiem ir konkrētas radošuma izpausmes, bet viņiem nav labu manieres.
  • Indie mūzikas cienītājiem ir zems pašvērtējums, viņi nemīl strādāt un bieži vien ir slikti audzināti.
  • Indiešu mākslas filmu mūzikas cienītāji ir ļoti atsaucīgi un draudzīgi.
  • Bieži vien, smagās mūzikas cienītājiem ir zems pašvērtējums, bet viņiem ir liels radošais potenciāls.

Vai drīkst klausīties mūziku braucot pie automašīnas stūres?

Eksistē ļoti daudz dažādu pieņēmumu, kuri apliecina, ka mūzika ļoti labvēlīgi ietekmē automašīnas vadīšanas procesu, bet neviens no tiem nesniedz atbildi, vai tas nav bīstami? Daudzi pētījumi, tomēr apšauba to faktu, ka vadīt automašīnu un klausīties mūziku ir droši. Eksperimenta gaitā atklājās, ka tie vadītāji, kuri klausījās mūziku, pieļāva daudz vairāk kļūdu, nekā tie kuri neklausījās.

Kā klasiskā mūzika iespaido insulta upurus?

Neliels pētījums, kurš tika publicēts vienā no Amerikāņu darba terapijas portāliem, apgalvo, ka klasiskajai mūzikai ir rehabilitācijas īpašības. Eksperimentā piedalījās 16 pacienti, kuriem bija pārcietuši galvas smadzeņu labās puslodes insultu. Vienas nedēļās garumā, zinātnieki vēroja to, kā klasiskā mūzika, baltais troksnis un klusums iespaido viņu vizuālo uztveri. Iegūtos rezultātus fiksēja speciālas ierīces. Izrādījās, ka klasiskā mūzika, manāmi palielināja koncentrēšanās spēju un uzlaboja to vizuālo atmiņu.