Balets un mūzika

Baleta cienītāji ir sastopami visā pasaulē. Balets tā ir māksla, kurā izpaužas gan cilvēka ķermenis, gan cilvēka gars, tā ir māksla, kura nav iedomājama bez mūzikas. Vai mēs kādreiz esam aizdomājušie par to, cik cieši, šajā mākslā, ir saistīta deja un mūzika? Vai esam aizdomājušies par to, kā baletdejotājiem ir jāmīl un jāsaprot mūzika? Vai esam aizdomājušies par to, kā viņi to iemācās? Balets ir muzikālā teātra māksla. Vai mēs varam iedomāties cik paklausīgai, elastīgai, atsaucīgai un smalkai ir jābūt dejotāja ķermeņa mākslai, lai viņš varētu precīzi attēlot mūzikas jēgu.

Māka radoši un virtuozi izdejot mūzikas saturu nozīmē to, ka dejotājs ir apguvis galvenos aktiermākslas elementus. Muzikalitātes mācīšana dejotājiem ir vienkārša, gan reizē arī sarežģīta, tā apgalvo cilvēki, kuri ar to saskaras ikdienā. Vienotas pieejas šim procesam nav. Balets ir tas mākslas žanrs, kurš visu laiku cenšas radīt jaunus priekšnesumus, cenšas dziļi un izjusti atspoguļot mūzikas saturu. Šeit ir jāpiebilst, ka ne jau visiem izpildītājiem ir labi attīstīta muzikālā kultūra, kura visticamāk attīstās skolā, dejošanas un aktiermākslas nodarbību laikā. Ja mūzikas saturs jaunajiem aktieriem kļūst apzināti skaidrs, kļūst par aktīvu jaunrades sākumu, iekšējās sajūtas kustību, kuru viņi var vadīt< tas nozīmē, ka skola ir lieliski sagatavojusi jaunos māksliniekus.

Jaunajiem māksliniekiem ir ļoti svarīgi ne tikai mācēt klausīties mūziku, bet arī iejusties tās saturā, mīlēt to, saprast, just, aizrauties ar to. Tāpēc tad, kad jaunie mākslinieki mācās dejot īpaša uzmanība ir jāveltī gan mūzikas ritmam, gan tās emocionālajai pusei. Dejotājiem ir jāsaprot, ka mūzika ir māksla, kurā idejas, jūtas un pārdzīvojumi tiek pausti ritmiski un ar skaņām. Muzikalitāte – tā ir spēja smalki saprast mūziku, sajust to, apzināties to, būt tajā, saplūst ar to. Ja, jaunajos dejotājos nav patiesas muzikalitātes, patiesas tās izjušanas un apzināšanās, viņos nebūs spējīga veidoties arī patiesa dejošana. Jāsaka, ka muzikālā skaņdarba saturs un skatuviskās kustības ir nedalāmas.

Topošajam dejotājam muzikalitāte veidojas no trim, savā starpā saistītiem komponentiem.

Pirmais komponents – tā ir spēja precīzi saskaņot savas darbības ar muzikālo ritmu.

Mums visiem ir zināms, ka katram muzikālajam skaņdarbam ir savs ritms un savs temps. Vismazākais, muzikālā ritma pārkāpums atņems dejai patiesumu un izteiksmīgumu.

Otrais muzikalitātes komponents – tā ir dejotāju māka apzināti un radoši uztvert melodijas tēmu un atspoguļot to dejā.

Daudziem no mums ir zināms, ka muzikālā skaņdarba raksturs tiek atpazīts pēc melodijas tēmas, kura ir spējīga ar izteiksmīgu skanēšanu nodot visatšķirīgākos tēlus un stāvokļus, kuriem piemīt intonācija, ritmiskums, dinamiskums un tembra īpašības. Jebkura deja cenšas atklāt muzikālā skaņdarba būtību. Deja var sanākt patiesa tikai tajā gadījumā, ja tās izpildītājs ir aizrāvies ar muzikālo tēmu, sajutis to, sajutis visu, ko komponists ar to ir gribējis pateikt. Izjusta deja nav iespējama bez iekšējās pamošanās, emocionālas mūzikas uztveres.

Trešais muzikalitātes komponents ir jauno dejotāju māka uzmanīgi ieklausīties muzikālās tēmas intonācijās.

Vienu vārdu sakot, mūzikai un horeogrāfijai ir jākļūst par kaut ko vienotu, ja tas ir noticis, tad mēs varam sagaidīt no dejotāja lielisku sniegumu – mēs varēsim baudīt patiesas, izjustas deja burvību. Bet tas vēl nav viss, lai deja varētu tapt, kā jau mums visiem ir zināms, ir vajadzīga mūzika un ja ir notikusi šī dejas un mūzikas saplūšana, tad mēs varēsim baudīt arī mūziku, sajust tās maigās vai ritmiskās skaņas. Balets – dejas un mūzikas saplūšana, viena no skaistākajām mākslām, kura priecē acis un silda sirdi.