Viss par mūziku

Kā sākās mūzika?

Mūsdienās, mums nevienam nesagādā grūtības ieslēgt savu mīļāko skaņdarbu, mums vēlamajā vietā, laikā un to klausīties. Komponisti, katru dienu sacer ļoti daudz jaunu dziesmu, mēs pat neesam spējīgi tām visām izsekot līdzi un tās noklausīties, neskatoties uz to, ka izgudrotāji pasaulei ir dāvājuši, daudz dažādu ierīču, ar kuru palīdzību mēs varam klausīties mūziku. Reti, kuram no mums tagad prātā ienāk doma, ka bija tādi laiki, kad cilvēki eksistēja bez pierastajām mums melodijām un skaņām.

Bet nevajag domāt, ka senajos laikos cilvēki vispār nebija spējīgi radīt kaut kādas skaņas, jāsaka, ka arī tajos laikos eksistēja skaņu kopums, kurš attālināti atgādināja dziedāšanu. Varam teikt, ka mūzika ir dzimusi vienlaicīgi ar cilvēku, tikai tad, tai bija pavisam cita skanēšana un tai bija jāizpilda pavisam citas funkcijas, kuras jāsaka, nemaz nebija saistītas ar cilvēku izklaidēšanu.

Eksistē vairāki pieņēmumi, kā tieši radās mūzika. Par iedvesmu un avotu mūzikas radīšanai, varēja kalpot putnu dziedāšana, cilvēku sarunāšanās savā starpā, maģiskie rituāli un daudz kas cits.

Ar nožēlu jāsaka, ka diez vai, mums izdosies precīzi noteikt mūzikas rašanās patiesos avotus. Pateicoties arheoloģiskajiem izrakumiem, mēs varam gūt priekšstatus par pirmo mūzikas skaņu rašanos. Pirmkārt, tās ir saistīts ar notikumiem un parādībām, kuras norisinājās pirmatnējā cilvēka apkārtnē. Cilvēks, tajos laikos nebija spējīgs izskaidrot visu, kas ar viņu notiek, bet jau tad, viņš saprata, ka dabas skaņas atstāj uz viņu spēcīgu emocionālo iespaidu.

Tāpēc, senajām tautā mūzika kalpoja par palīgu, savu pienākumu izpildei ciltī. Piemēram, sievietes, liekot bērnus gulēt, dziedāja viņiem šūpuļdziesmas. Pēc skaļas skaņu dziedāšanas, viena cilts bija spējīga pazīt otro cilti, tās skanēja kā atpazīšanas signāls. Mūzika, senajos laikos, bija spējīga atbaidīt ienaidniekus. Skaļas un skanošas skaņas varēja pavēstīt par to, ka cīņās vai medībās ir gūta uzvara.

Kaut kas, no tiem senajiem laikiem, ir saglabājies arī mūsdienām. Mūsdienās, sievietes, kad liek gulēt bērnus, dzied viņiem šūpuļdziesmas, uzvara vai svētki, tiek svinēti ar skaļu, jautru koncertu. Bet neskatoties uz to visu, mūzikas raksturs ir stipri mainījies, jāsaka, ka mūsdienās mūzika ir palikusi mākslīga, dabisko skaņu vietā tiek izmantotas skaņas, kuras mākslīgi rada dators.

Pirmatnējā mūzika, bija neatņemama rituālu sastāvdaļa. Tad cilvēki centās atdarināt tās mūzikas skaņas, kuras uz viņu bija atstājušas vislielāko iespaidu: pērkona skaņas, putnu dziedāšanu, lietus šņākšanu, lāča rēcienu, u. c. Mazliet vēlāk, no kopējām skaņām cilvēki iemācījās atšķirt patiešām muzikālas skaņas. Aptuveni ap to laiku arī parādījās pirmās “skanošās” melodijas.

Kāpēc cilvēki mīl klausīties mūziku?

Dažādiem cilvēkiem patīk dažāda mūzika, dažādi izpildītāji, dažādi stili un žanri, bet viņus visus vieno viena kopēja vēlēšanās – klausīties mūziku, priecāties par to, priecāties, ka viņiem ir iespēja dzirdēt mūziku, ir iespēja sajust šo brīnišķīgo mūzikas pasauli. Pasauli, kur ģitāras vai vijoles skaņas ir spējīgas pateikt vairāk par jebkuriem vārdiem, skaņas, kuras izstāstīs jums par katra cilvēka garīgo pasauli, par viņa personīgajiem pārdzīvojumiem un pasaules uzskatiem.

Kāpēc mums atkal un atkal gribas klausīties iemīļotās melodijas, kāpēc mūs tik ļoti vilina mūzikas bezdibenis? Uz šo jautājumu jūs saņemsiet tieši tik daudz atbilžu, cik cilvēku ir uz pasaules, jo katram no mums tas ir kaut kas īpašs un personīgs. Bet, noteikti, ir vairāki mūzikas klausīšanās iemesli, kuri apvieno visus mūzikas cienītājus. Pirmkārt, tas ir emocionālais stāvoklis, kuru izbauda katrs, kurš ienirst dažādu skaņu un balsu atmosfērā.

Mūsdienu psihologi apgalvo, ka cilvēka dvēseles rētu dziedēšana ar mūzikas palīdzību ir visefektīvākais ārstēšanas veids, jo mīļa melodija ir spējīga uzlabot garastāvokli, vēlreiz likt mums atgriezties pagātnē un izdzīvot visus patīkamos momentus, kurus vairs nekad nebūsim spējīgi atgriezt. Mūzika ļauj cilvēkam atbrīvoties no negatīvām emocijām, mūsdienās tas ir ļoti svarīgi, jo stresa situācijas un visdažādākās pārslodzes ļoti negatīvi ietekmē mūsu ķermeņa stāvokli. Ja, jums blakus nav neviena cilvēka, ar kuru jūs varētu dotajā brīdī izrunāt radušos, nepatīkamo situāciju, paklausieties mūziku, tas palīdzēs jums nomierināties.

Mūzikas klausīšanās ir arī lielisks izklaides veids. Lai izklaidētos, mūziku var ne tikai klausīties, bet arī dejot tās pavadījumā, bet ja jūs nemākat dejot, tad jūs varat doties uz tuvāko deju skolu un iemācīties to darīt. Dejojot mūzikas pavadījumā, jūsu ķermenis atslābinās un jūs varat mesties brīvo kustību virpulī, kuras nāks nevis no jūsu prāta, bet no jūsu sirds.

Interesanti fakti par mūziku un muzikantiem

Kurš no pasaulē slavenajiem tenoriem, slepus nodziedāja āriju, balsi pazaudējošā basa vietā?

Operas dziedātās, Enrike Karuzo, ir tenors, bet viņa balsij piemita viena īpašībā – tā varēja mainīties ļoti plašā diapazonā. Vienreiz Pučīni operas laikā “Bohēma”, pret viņu pagriezās basa dziedātājs un iečukstēja viņam ausī, ka ir pazaudējis balsi, Karuzo viņam atbildēja, lai viņš plāta muti un pats viņa vietā nodziedāja visu āriju, stāvot ar muguru pret skatītājiem. Neviens skatītājs nesaprata, ka āriju dzied pavisam cits dziedātājs.

Vienreiz, muzikants dziesmas laikā nodziedāja to, ka ir aizmirsis dziesmas vārdus…

Vienreiz, Francijā, koncerta laikā, Islandes grupas “Sigur Ros Jonsi” solists aizmirsa dziesmas vārdus. Neapstājoties, viņš pie tās pašas mūzikas sāka improvizēt un dziedāt vārdus: “Velns parāvis, esmu aizmirsis vārdus.”. nekas briesmīgs nenotika, tāpēc, ka Francijā to neviens nesaprata.

Mūzikā nekas nedrīkst būt erotisks

Puritāniskajā Anglijā, 19. gadsimtā, no sabiedriskās dzīves rūpīgi tika izskausts viss, kas varēja kaut mazliet likties erotisks. Piemēram, koncerta laikā, uz klavieru kājām tika uzvilkti speciāli apmetņi, lai skatoties uz gludajām kājām, nevienam neienāktu prātā kaut kādas muļķības.

Dabas radīts muzikāls instruments

Amerikā, Virdžīnijas štatā atrodas Lurejas alas, tur ir uzstādīts unikāls, muzikālais instruments – stalaktītu ērģeles. 37, dažādu toņu stalaktīti ir pieslēgti pie tradicionālo ērģeļu cauruļu sistēmas un uz tā spēlē ar parasto ērģeļu klaviatūru.

Talantīgais bērns

Sešos gados Mocarts sacerēja savu pirmo koncertu klavierēm. Tēvs paņēma notis un iesaucās: “Bet šis koncerts ir tik sarežģīts, ka neviens nebūs spējīgs to nospēlēt!”, uz ko zēns iebilda: “Nē, tas taču ir tik vienkāršs, ka to var nospēlēt pat bērns, piemēram es!”.

Einšteins un viņa prasme spēlēt vijoli

Albertam Einšteinam patika spēlēt vijoli. Vienreiz viņš piedalījās labdarības koncertā Vācijā. , Viens no vietējiem žurnālistiem, apburts ar viņa spēli, nolēma uzzināt “mākslinieka” vārdu un uzvārdu un nākamās dienās avīzē tas tika nopublicēts, kopā ar īsu aprakstu, kura tika pieminēts virtuozā mākslinieka vārds. Alberts Einšteins saglabāja šo avīzi un ar lielu lepnumu to rādīja saviem paziņām, stāstot, ka patiesībā viņš ir slavens vijolnieks, nevis zinātnieks.

Atraidītais muzikants

Vienreiz, pie Milānas konservatorijas direktora, ieradās jauneklis un lūdza viņu noeksaminēt. Iestājeksāmena laikā viņš spēlēja uz klavierēm, radīja savus sacerētos muzikālos skaņdarbus. Pēc dažām dienām viņš saņēma atbildi, kurā bija teiks, lai viņš aizmirst domas par konservatoriju un sameklē sev skolotāju starp pilsētas skolotājiem. Šie notikumi risinājās 1832. gadā, bet pēc vairākiem desmitiem gadu, Milānas konservatorija cīnījās par godu, tikt nosauktai, kādreiz atraidīta muzikanta – Džuzepes Verdi vārdā.

Mākslīga valoda

Pēdējo trīs simts gadu laikā, tika piedāvāti aptuveni divi simti, mākslīgās valodas projektu, bet visi tie tika pakļauti aizmiršanai, tāpēc, ka izrādījās neveiksmīgi. Viena no interesantajām mūzikas valodām tika saukta “Sol – re – sol”. Tās autors bija francūzis Žans Fransuā Sudrs. Savu valodu viņš publicēja 1817. gadā. Četrdesmit gadus, viņa piekritēji, izstrādāja gramatikas noteikumus, vārdnīcu un valodas teoriju. 1868. gadā, parādījās pirmie sacerējumi šajā valodā. Šo valodu bija iespējams arī atskaņot, bet tā izrādījās daudz sarežģītāka par mūsdienu valodu au tāpēc arī tika aizmirsta.

Bēthovena dīvainā uzvedība

Katru reizi, pirms apsēdās pie galda vai uzsāka mūzikas sacerēšanu, Bēthovens galvu iemērca bļodā ar ledaini aukstu ūdeni. Šis paņēmiens kļuva par viņa pastāvīgu ieradumu un viņš to lietoja līdz sava mūžā beigām.

Mūziķis, kurš iedvesmo ar savu gribasspēku

Austrijas pianists Pauls Vitgenšteins, Pirmā Pasaules kara laikā pazaudēja labo roku, bet tas netraucēja viņam atsākt pianista karjeru un gūt izcilus panākumus, spēlējot tikai ar kreiso roku. Vitgenšteins virtuozi pārvaldīja klavierspēles tehniku un tas ļāva viņam veiksmīgi izpildīt skaņdarbus, kuru, pat pianistam ar abām rokām, izpildīt bija sarežģīti.

Mūzikas loma cilvēka dzīvē

Mūsdienās mēs varam saskaitīt ļoti daudz mūzikas žanru un stilu. Neskatoties, uz to lielo daudzveidību , katram no tiem ir savi cienītāji un pielūdzēji, tāpēc uz jautājumu: “Kāda loma mūzikai ir manā dzīvē? “,katrs atbildēs citādāk.

Šodien mēs jums piedāvājam iepazīties ar zinātniskajiem izmeklējumiem, kuri ir izgaismojuši vēl vienu, maz pazīstamu aspektu – mūzikas iedarbību uz galvas smadzenēm.

Vai mūzika var padarīt mūs laimīgākus?

Amerikāņu, mūzikas teorētiķis, Jerrold Levinson uzskata, ka muzikālā valoda ir ļoti izteiksmīgs komunicēšanās veids un tā pētīšana ir tikpat aizraujoša, ka parastās cilvēku valodas lingvistiskā pētīšana.

Mūsdienu psihologi, aizvien biežāk savu pacientu ārstēšanai izvēlās muzikālo terapiju, tāpēc, ka tajā ir daudz jaudīgāks emocionālais lādiņš, nekā reālajos dzīves notikumos. Izskaidrot mūzikas pozitīvo ietekmi uz cilvēku var ar to, ka mūsu nervu sistēmas reakcija uz dzīvespriecīgiem un sentimentāliem mūzikas skaņdarbiem, ir pavisam atšķirīga. Piemēram, eksperimenta dalībnieki noklausījās īsu skaņdarbu, neitrālo sejas izteiksmi, kura bija redzama eksperimenta laikā, katrs nointerpretēja kā laimīgu vai skumju, atkarībā no tā, kādu melodiju viņi klausījās.

Emocijas, kuras mēs dzirdam mūzikas laikā, var nosacīti sadalīt divos veidos: uztvertās un sajustās. Tas nozīmē, ka cilvēks ir spējīgs saprast muzikālā skaņdarba garastāvokli, pat ja viņam reālajā dzīvē nekad nav nācies sastapties ar līdzīgām sajūtām. Piemēram, ja cilvēkam ir psiholoģiski, depresīva rakstura traucējumi, tad jautra mūzika, stāvokli tikai pasliktinās, bet skumji motīvi, tieši otrādi, liks cilvēkam atkal dzīvi ieraudzīt spožās krāsās.

Kā fona troksnis iespaido mūsu radošumu?

Bieži vien, lai negarlaikotos, izpildot kādu, ļoti zināmu darbu, jūs uzliekat austiņas, ieslēdzat vajadzīgo skaļumu, izvēlaties kompozīcijas, kura vēlaties dzirdēt un nospiežat pogu “play”, vai nē? Diemžēl, šajā sakarā ir jāsaka, ja runa iet par darbu, kurš prasa labās smadzeņu puslodes aktivizēšanu, tad skaļa mūzika, diez vai būs spējīga palīdzēt.

Izrādās, ka vidējais trokšņa skaļums ir savdabīgs, radošo spēju, katalizators. Tas padara sarežģītāku informācijas apstrādes procesu, fona troksnis stimulē abstrakto domāšanu un noskaņo cilvēka smadzenes un kreatīvu darba režīmu. Tieši tāpēc, sabiedriskas vietas – kafejnīcas, vasaras dārzi, pludmales, parki, u. c. tik ļoti pievelk radošas personības.

Ja troksnis ir pārāk skaļš, cilvēka smadzenes tiek pārslogotas, tāpēc ka cenšas abstrahēties no visiem faktoriem, kuri traucē, kā arī apstrādāt informāciju tik kvalitatīvi, cik vien tas ir iespējams.

Vai var noteikt cilvēka raksturu zinot viņa muzikālo gaumi?

Eksperimenta rezultāti, kurš tika veikts Heriot-Watt University pirmo reizi zinātnes pasaulē, apliecina, ka atkarībā no tā, kādi muzikālie žanri cilvēkam patīk, var pateikt to, kāds viņam ir raksturs.

Zinātnieki ir nonākuši pie tādiem secinājumiem:

  • Tie cilvēki, kuriem patīk blūzs ir kreatīvi, sabiedriski, pieklājīgi un augstprātīgi.
  • Tie cilvēki, kuriem patīk džezs, visbiežāk ir radoši cilvēki, pieklājīgi un viņiem ir paaugstināts pašvērtējums.
  • Tie cilvēki, kuri mīl klasisko mūziku, pie intravertā cilvēku tipa, bet neskatoties uz to, viņiem ir augsta pienākuma sajūta un lieliskas radošās spējas.
  • Repa cienītāji ir sabiedriski un mazliet egoistiski.
  • Pie operas cienītājiem pieder pieklājīgi, atvērti un mākslinieciski cilvēki.
  • Reggae cienītājiem ir augsts pašvērtējums, viņi ir kreatīvi un sabiedriski, bet čaklums – tā ir viņiem galīgi neraksturīga īpašība.
  • Ritmiskas deju mūzikas cienītāji pie ekstravertā cilvēku tipa, tiem ir konkrētas radošuma izpausmes, bet viņiem nav labu manieres.
  • Indie mūzikas cienītājiem ir zems pašvērtējums, viņi nemīl strādāt un bieži vien ir slikti audzināti.
  • Indiešu mākslas filmu mūzikas cienītāji ir ļoti atsaucīgi un draudzīgi.
  • Bieži vien, smagās mūzikas cienītājiem ir zems pašvērtējums, bet viņiem ir liels radošais potenciāls.

Vai drīkst klausīties mūziku braucot pie automašīnas stūres?

Eksistē ļoti daudz dažādu pieņēmumu, kuri apliecina, ka mūzika ļoti labvēlīgi ietekmē automašīnas vadīšanas procesu, bet neviens no tiem nesniedz atbildi, vai tas nav bīstami? Daudzi pētījumi, tomēr apšauba to faktu, ka vadīt automašīnu un klausīties mūziku ir droši. Eksperimenta gaitā atklājās, ka tie vadītāji, kuri klausījās mūziku, pieļāva daudz vairāk kļūdu, nekā tie kuri neklausījās.

Kā klasiskā mūzika iespaido insulta upurus?

Neliels pētījums, kurš tika publicēts vienā no Amerikāņu darba terapijas portāliem, apgalvo, ka klasiskajai mūzikai ir rehabilitācijas īpašības. Eksperimentā piedalījās 16 pacienti, kuriem bija pārcietuši galvas smadzeņu labās puslodes insultu. Vienas nedēļās garumā, zinātnieki vēroja to, kā klasiskā mūzika, baltais troksnis un klusums iespaido viņu vizuālo uztveri. Iegūtos rezultātus fiksēja speciālas ierīces. Izrādījās, ka klasiskā mūzika, manāmi palielināja koncentrēšanās spēju un uzlaboja to vizuālo atmiņu.